skip to Main Content
Ir jautājumi? Zvaniet: +371 29785779

Kas ir mikrouzņēmumu nodoklis? Kādus nodokļus mikrouzņēmumā tas sevī ietver?

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kas iepriekšējā taksācijas periodā no saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma maksāja uzņēmumu ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:

1) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā;

2) 65 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā;

3) 30 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā;

4) 4,9 procentus — uzņēmumu ienākuma nodokļa kontā.

Kas var izvēlēties būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju?

MUN likumā ir noteikts:

Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību var iegūt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu, ja:

1. apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz EUR 100 000;?

2. mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no MUN maksājošā mikrouzņēmuma nepārsniedz EUR 720 mēnesī;

3. dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas, bet to skaits  nepārsniedz   5 darbiniekus

Ja mikrouzņēmuma darbinieka ikmēneša alga pārsniedz 720.00 eiro, vai mikrouzņēmums ar nākamo gadu zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu?

Ja mikrouzņēmuma darbinieka alga pārsniedz 720.00 eiro vai mikrouzņēmums ir pārsniedzis kādu citu Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteikto ierobežojumu, tas ar nākamo gadu zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu  (Mikrouzņēmuma likums, 4.panta 8.punkts).

Vai mikrouzņēmumam ik gadu līdz 15.decembrim ir jāiesniedz iesniegums, lai kļūtu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju?

Nē, ja netiek mainīts mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss, mikrouzņēmumam nav katru gadu jāraksta iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam.

Ja persona ir kļuvusi par mikrouzņēmumu, tad tā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu zaudē ar nākamo taksācijas gadu(ar nākamā gada 1.janvāri), ja ir pārsniegti Mikrouzņēmumu likumā noteiktie kritēriji .

Savukārt, ja mikrouzņēmums vēlas mainīt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu un kļūt attiecīgi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju ar nākamo taksācijas periodu, t.i., ar nākamā gada 1.janvāri, tas ne vēlāk kā līdz kalendārā gada 15.decembrim iesniedz par to iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā  (Mikrouzņēmuma likums, 4.panta 4.punkts).

Vai darbinieks var iesniegt gada ienākumu deklarāciju un vai ienākumiem, kas nav gūti mikrouzņēmumā ,un no kuriem attiecīgi ir ieturēts algas nodoklis, varēs piemērot attaisnotos izdevumus (piemēram, par izglītības iegūšanu)?

Jā, ja mikrouzņēmuma darbinieks ir strādājis ne tikai mikrouzņēmumā un maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Gada ienākumu deklarācijā netiek uzrādīti ienākumi no mikrouzņēmuma.

Ja mikrouzņēmuma darbinieks taksācijas gadā ir guvis arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamu ienākumu un no šī ienākuma ir ieturēts un iemaksāts budžetā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tad minētā persona, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā gada ienākumu deklarāciju, var atskaitīt no gada apliekamo ienākumu apjoma izdevumus par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, atbilstoši noteiktajām normām.

Vai izdevumu kompensācija, kas atlīdzināma mikrouzņēmuma darbiniekam par komandējuma vai darba brauciena laiku ir uzskatāma par mikrouzņēmuma darbiniekam atlīdzināmo izdevumu, kas netiek ietverts “darba samaksas” jēdzienā, vai par mikrouzņēmuma darbinieka ienākumu?

Izdevumu kompensācija, kas atlīdzināma mikrouzņēmuma darbiniekam par komandējuma vai darba brauciena laiku Ministru kabineta noteikumu noteiktajā apmērā, atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam nav kvalificējama kā mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmuma (Mikrouzņēmuma likums, 2.1.panta 2.3.punkts).

Kas ir mikrouzņēmuma darbinieka ienākums, kas tajā ietilpst?

Mikrouzņēmuma darbinieka ienākums ir darbinieka ienākums (naudas izteiksmē novērtēts naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums), kas atbilst uz darba līguma pamata gūtajam ienākumam, kāds tas ir pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu atskaitīšanas vispārējā kārtībā, piemērojot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” nosacījumus.

Darbinieka darba ienākumi ir visas summas, kas tiek gūtas (naudas, naturālo vai pakalpojumu veidā) uz darba attiecību pamata, piemēram,

  • darba alga;
  • prēmija;
  • pabalsti, bet ne bēru pabalsti līdz 150.00Ls jeb   213.43 eur;
  • iemaksas privātajos pensiju fondos un darba devēja iemaksātās dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas pilnā apmērā;
  • darba devēja dāvanas;
  • citi darbinieka darba ienākumi un labumi  (Mikrouzņēmuma likums, 2.1.pants).

Vai es varu būt var būt algots darbinieks vairākos mikrouzņēmumos?

Jā, fiziskā persona var būt darbinieks vairākos mikrouzņēmumos, bet kā īpašnieks tikai vienā uzņēmumā, kas izvēlējies maksāt mikronodokli ((Mikrouzņēmuma likums, 2.panta 2.punkts)

Tā kā jebkura fiziskā persona var strādāt vairākos uzņēmumos un rezidentam var būt tikai viena algas nodokļa grāmatiņa, tad mikrouzņēmuma darbinieks, kurš vienā mikrouzņēmumā ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, otru mikrouzņēmumu informē par to, ka algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta citā mikrouzņēmumā.

Gadījumā, ja mikrouzņēmuma darbinieks pārtrauc darba attiecības ar mikrouzņēmumu, kurā iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, vai šis mikrouzņēmums zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, darbiniekam ir pienākums algas nodokļa grāmatiņu iesniegt otrā mikrouzņēmumā ((Mikrouzņēmuma likums, 3.panta 1.punkts).

×Close search
Meklēt